Sea Otter Cycling Classic

TC rocking out

TC rocking out

The Sea Otter Cycling classic was held around Laguna Seca Race track near Monterey, CA. A four day event which combines mountain bike, cyclocross, downhill and of course road bike racing. Different events, different age, skill categories, so a lot of racing going on. On top of all the racing there is an expo open all day long. With almost all cycling top brands there and of course some brands that are still trying to make a name for themselves.

One of the sponsors of the event was Fleetwood RV and because they are full on into cycling and are one of the biggest and I’d say most beneficial sponsors for my team, they had a sweet set up with us included. We had four RV’s in our desposal the teams RV, a smaller one that me and Joey were sleeping in and two massive ones they were staying in. One of them even had a built in fireplace. Seriously!… fireplaces everywhere!

Yeah, that's and RV

Yeah, that’s and RV

Let’s get to the racing. First day we had an early 60min crit planned. The lap was on a part of the race track. Sort of out and back using the pit lane for the way back. We hadn’t ridden the day before, because we were on the road to the festival, so the legs were not feeling good at all. On top of that Joey was still struggling with his digestive system, Ty was under the weather and I crashed after a few laps. I just clipped a pedal going around a corner. Fortunately, I didn’t take down any other guys and was the only one paying for a stupid mistake. Wasn’t a serious crash and I have very little road rash, the bad thing is that it’s in a place where I would not like it to be. I picked myself up, took my bottle from the spectator who was handing it to me and was back on my bike chasing the group. I could have waited and just joined them the next lap and not waste energy, but I had forgotten about that option. Haven’t been in the crit scene for a while. It didn’t take too long for me to catch up, but there was a brake gone and Joe was in there. Joe wasn’t feeling at his best and when the group came to the finish it was a Garneau guy who won.

Wasn’t the best start for the weekend, so we looked to the next days in hopes for better luck. On the second day we had a 70mile RR to race. Joey and Ty didn’t start, because they were still not feeling well. So just me, Oscar and Joe rolled to the start line on the race track. After the neutral section when we had left the track, the green light was given. We had 8 laps to do with two climbs each lap. A longer, steadier one and a shorter, steeper one. An interesting circuit and with some active racing the event was exciting to watch. I was feeling finally better and at one moment was off the front in a group of 15 with both Schmalzy and LT. On the last lap a brake of 4 was being brought back and when we hit the last climb everyone was together. It was a 2k climb and Joe attacked halfway up, got away and crossed the finish line holding his bike above his head. Everyone was super happy, the sponsors, the team and himself of course.

Walk accross the line by Joe Schmalz

Walk accross the line by Joe Schmalz

Nebija pats labākais sākums nedēļas nogalei, tādēļ konecentrējāmies uz nākamajām dienām, cerot uz nedaudz labāku laimi. Otrajā dienā jau stājāmies uz starta 110km garam grupas braucienam. Džojis un Tais šoreiz pat nestartēja, jo abi nejutās labi. Bijām tikai mēs trīs – es, Oskars un Džo. Pēc tehniksā starta, kurā devāmies no sacīkšu trases prom uz vietu, kur bija jāveic astoņi apļi, tika dota zaļā gaisma un sacensības varēja sākties. Tā kā aplis bija paugurains un brauciens aktīvs, noteikti bija interesanti vērot situāciju, kas nemitīgi mainījās. Vienā brīdī pat visi trīs atradāmies 15 cilvēku atrāvienā. Pēdējā aplī, kad četru cilvēku atrāvienu noķēra un bijām nonākuši uz finiša kalna Džo izdevās aizmukt no pārējiem un izcīnīt uzvaru. Viņš pat paspēja nokāpt no riteņa un pārsoļot līnijai ar paceltu velo virs galvas. Visiem bija liels prieks un īpaši sponsoriem, kuri bija ieradušies uz izstādi.

Saturday we had no racing on our schedule, but on Sunday we were back on the start line. This time it was a 1h30 circuit race and the best part we were racing on the track itself. With the famous corkscrew descent where every lap we hit between 75-80km/h. It took me a time to warm up and get the legs spinning, but once we had done 30 minutes I was feeling better with every lap. As this time it was the final day and all five of us were on the start line we were even more motivated to do well. With 4 laps to go Joey aka Mr. Redlands hit the climb hard and went clear with a few guys. 5 hour energy team were setting tempo, but with 3 to go I bridged across and we were in a very good situation with two guys in a brake of 8 and strong guys still in the group. On the final lap I tried several attacks, but didn’t have enough power to go clear, neither did anyone else and inside the final 500m the peleton was on our wheel. Kenda did a great job bringing back us and setting up their sprinter, but Ty just smoked everyone that still had the energy to sprint to take the win. A great way to finish off a fun week.

#Boomtime Ty Magner takes the final day

#Boomtime Ty Magner takes the final day. [Photo by Angel King]

During the weekend we visited some of our team sponsors that were at the expo. Felt bikes, Michelin, Head, Smith Optics, Shimano, Giro, Lake, Velo Saddles, De Feet, Osymetrics. It was really fun to see them all, talk to the people behind the brand and see what new stuff they are offering the consumer. Of course it was fun to see also some new brands and some interesting stuff people are offering. I really liked the Power Ice idea – a frozen juice and mineral combo that is excellent on a hot day. During the week we also met Scot Peterson who is the guy behind Cycle Soles. He made all of us custom insoles that make almost any shoe feel like it was made for your feet. 100% personalized, light and very durable. This is definitely an investment that you won’t regret.

One of the most exciting events held at Sea Otter was the MTB Dual Slalom. It was a great spectacle to watch and I bet the participants liked it too. But the week was full of fun moments, a bit too many for this post I’d say. So next time in my blog I will cover some several small incidents that have slipped through the lines in previous blogs. Enjoy these fun facts about the Stated and look forward to the next post:

  • It’s possible to “adopt a highway”. Almost the same as adopting a child – you have to take care of it and clean it. Difference is it won’t put you up in a senior home when you get old.

  • Race numbers don’t fit on the back pockets. It’s a bit irritating.

  • You see some massive oil plantations when going across the country.

  • It’s allowed to overtake a car on the right.

  • Texting and driving isn’t illegal in all states.

  • Some commercials are strikingly against other brands.

  • Card payments are super fast. Sometimes you don’t have to sign nor put in your pin.

  • Humming birds are cool.

  • Even when people know that they have a designated seat in the plane they stand in line at the gate. As always I just try to spend as little time as possible in the metal flying object, so am one of the last ones to board.

Hope you liked the read.

T.s.

On the attack when finally feeling good

On the attack when finally feeling good. [Photo by Angel King]

“Sea Otter Classic” sacensības tika rīkotas “Laguna Seca” sacīkšu trasē netālu no Monterī, Kalifornijas. Četru dienu garš pasākums, kurā apvienotas MTB, saiklokrosa, daunhila un, protams, šosejas sacensības. Dažādas disciplīnas, dažādas vecuma un spēku grupas, tātad daudz dažādu notikumu vienlaicīgi. Pa virsu visām sacensībam īstais burziņš notiek izstādē, kur ir pilns ar galvenajiem riteņbraukšanas un aktīvās atpūtas sponsoriem. Protams, arī kādi nezināmāki atbalstītāji, kas piedāvā ko jaunu un neredzētu.

Viens no lielākajiem pasākuma atbalstītājiem bija “Fleetwood RV” un tādēļ, ka viņi ir ļoti iesaistījušies riteņbraukšanā un ir vieni no lielākajiem mūsu komandas sponsoriem, “Fleetwood RV” bija ieradušies ar trīs milzīgiem kemperiem un paņēma mūs savā paspārnē. Kopā ar mūsu kara kuģi mums bija četras milzīgas mājas, mazākajā dzīvoju kopā ar Džoiju. Vienā no milžiem pat bija kamīns. Jā, nopietni. Kamīns.

Ķersimies pie sacensīām. Pirmajā dienā mums bija jāpiedalās 60minūšu garā kirtērijā. Daļa no veicamā apļa bija uz pašas trases. Turp pa trasi un atpakaļ pa “pit stop” nobrauktuvi. Iepriekšējā dienā nebijām izbraukuši treniņu, jo bijām ceļā uz sacensībām, tādēļ sajūtas nebija pašas labākās. Džoijs arī īsti vēl nebija izveseļojies un Tais arī nejutās labi un es pamanījos nokrist. Nekas nopietns. Līkumā ar pedāli aizskāru asfaltu. Par laimi nevienu nepaķēru sev līdzi un biju vienīgais, kas cieta no muļķīgās kļūdas. Aši biju atpakļ uz riteņa, paņēmu savu pudeli, kura bija izkritusi, un centos noķert grupu. Varēju arī izlaist apli un pievienoties grupai nākamajā, bet biju par šo noteikumu piemirsis. Tiešām sen neesmu braucis kritērijus. Pārāk ilgi gan nenācās ķert, bet, kad noķēru, atrāviens jau bija aizbraucis. Džo bija atrāvienā, bet kad pienāca finišs, tad viņam neizdevās pārāk labs spurts un viņš netika pirmajā sešiniekā.

View from the RV camp site.

View from the RV camp site.

Sestdien šosejas braucējiem nebija nevienas disciplīnas. Tomēr svētdien jau bijām atpakaļ uz starta līnijas. Šoreiz piedāvājumā bija 1h30 brauciens pa apļiem un mēs tiešām arī veicām visu “Laguna Seca” sacensību trasi. Pazīstamajā “korķuviļķa” nobraucienā izdevās arī ieskrieties līdz 80km/h. Pagāja pāris apļi kamēr kājas iesila, bet pēc 30minūtēm ar katru apli sāku justies labāk. Šoreiz arī bijām pilnā sastāvā uz starta līnijas un spējām arī pat nelielu komandas taktiku izveidot. Kad bija palikuši četri apļi līdz beigām, Džojis jeb Misters Redlands pārbaudīja visus un aizmuka kopā vēl ar pieciem braucējiem. Grupu kontrolēja “5 hour energy” komanda, bet, kad palika trīs apļi, tad arī es pārcēlos uz atrāvienu kopā ar vēl pāris braucējiem. Situācija mums bija lieliska, jo bijām atrāvienā ar divatā un grupā aizmugurē bija arī vēl mūsu komandas biedri. “5 hour energy” komanda nostrādāja ļoti labi, pēdējos 500m noķēra mūsu atrāvienu un izveda savu sprinteri līdz pēdējiem 200m, bet mūsu ātrais Tais bija par viņu ātrāks un izcīnīja otro uzvaru trijās dienās. Izcils noslēgums jautrai nedēļas nogalei.

Pa nedēļas nogali apciemojām daudzos komandas sponsorus, kas bija ieradušies uz izstādi. “Felt” riteņus, “Michelin” riepas, “Head” ratus, “Smith Optics” brilles, “Shimano”, “Giro”, “Lake”, “Velo Saddles”, “De Feet”, “Osymetrics”. Bija tiešām interesanti redzēt un aprunāties ar cilvēkiem, kas slēpjas aiz šiem zīmoliem. Protams, varējām arī apskatīties, ko tieši vēl viņi piedāvā pircējiem. Apskatījām arī, ko piedāvā citi zīmoli, un redzējām daudz ko jaunu, neredzētu. Man patika “Power Ice” piedāvājums – saldētas sulas saldējums ar visiem nepieciešamajiem minerāļiem, kas atsvaidzinās lieliski karstā dienā. Īpaši uz pasākumu bija ieradies Skots Pītersons, cilvēks, kurš slēpjās aiz “Cycle Soles”. Viņš mums katram uztaisīja personalizētas “pēdiņas”, kuras like kurpēs. Vielgas, izturīgas un pielāgotas tieši tavai pēdai un kurpei. Noteikti ieguldījums, kurš atmaksājas.

Smiles all around after a win. [Photo by Angel King]

Smiles all around after a win. [Photo by Angel King]

Viens no skatāmākajiem pasākumiem “Sea Otter” bija “MTB Dual Slalom”. Daudz skatītāju un daudz dalībnieku un disciplīna noteikti patika kā vieniem tā otriem. Šīs četras dienas bija pilnas ar jautriem notikumiem. To ir pārāk daudz, lai iekļautu vienā rakstā, tādēļ nākamreiz jau esmu sagatavojis rakstu ar visdažādākajiem momentiem ne tikai no šīm sacensībām, bet arī notikumie, kuri varētu būt izsprukuši start paragrāfiem iepriekšējos rakstos. Tad nu, lūk, vari izbaudīt arī pāris intersantos faktus, kamēr es ķeros pie nākamā rasta:

  • Amerikā ir iespējams adoptēt lielceļu. Tas ir gandrīz tāpat kā adoptācija – tev ir jārūpējas un jātīra pēc viņa. Atšķirība vien tā, ka lielceļs tevi neieliks pansionātā, kad būsi vecs.

  • Sacensību numuri ir tik lieli, ka nelien uz muguras kabatām. Nedaudz tracinoši.

  • Var redzēt milzīgas naftas plantācijas, kad veic lielus ceļa gabalus ar mašīnu.

  • Drīkst apsteigt automašīnas pa labo pusi.

  • SMS sūtīšana un braukšana ar automašīnu nav aizliegta visos štatos.

  • Dažas reklāmas ir uzkrītoši vērstas pret citiem zīmoliem.

  • Maksājumi ar karti ir pārsteidzoši ātri. Dažreiz nav ne jāievada kods, ne jāparakstās.

  • Kolibri putniņi ir īpaši jauki.

  • Pat tad, kad cilvēki zina, ka viņiem ir īpaši atvēlēta vieta lidmašīnā, viņi tāpat stāv rindā pie izejas. Kā vienmēr, es cenšos pavadīt pēc iespējas mazāk laika tajā metāla putnā, tādēļ kāpju iekšā viens no pēdējiem.

Tas šoreiz arī viss. Ceru, ka patika.

T.s.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s