Back to the U.S. And A.

The crew (photo by Brian Hodes)

The crew (photo by Brian Hodes)

It’s been almost a month since I’ve gotten back to the States, but I’ve managed to do a lot already. Again I’m noticing some silly stuff that I had missed or forgotten about since last year. Like drive thru everything – restaurants, stores, ATMs, pharmacies. How about a drive thru dentists office? That would be something new.

Anyhow. Team camp. Weather in the US seems to surprise not only me, but also the locals. Camp was supposed to start Saturday, but some of our guys got delayed in Dallas airport because of snow. That is Dallas, Texas. Snow. Weird. Jon Hornbeck one of the new guys got in only Monday evening I think. He missed out on the whole team going go karting. It was a blast. We had the whole centre to ourselves. Staff, riders and some guests got to go head to head with each other. The first time everyone was still cautious and not really getting into the racing mindset. On the 2nd try though, everyone was already talking about which lines to take and how to go that bit faster. By the last time some guys were just flying around the course and one of the newcomers to the team Rob Squire managed to set the fastest time, he was followed by our papa bear(soigneur) Brian.

Getting my bike set up by CTS

Getting my bike set up by CTS

Another pretty sweet part of team camp was Tuesday’s lunch with the Hincapie Sportswear employees. Riders don’t realize how many people are involved in the team. It’s not just the sports directors, managers, soigneurs, mechanics, drivers, but there are people in accounting, sales, media and so on. Every victory we get is part theirs. I might go down to the office every once in a while to chat, but other guys who don’t live in Greenville don’t have the chance to put a face and voice to the person behind the emails. I had a good time and I hope the Hincapie Sportswear crew can agree. The lunch was even better, because we had it at Hotel Domestique, which has a great restaurant.

Wednesday evening we were back to the Restaurant 17 for dinner. If lunch was great, this was even better. Not only because the food was delicious, but we got to meet a portion of the teams sponsors. These people are making sure we get the best equipment, nutrition, staff and anything else needed to compete with the best.

On top of the world... I mean Skayuka

On top of the world… I mean Skayuka

In the first two days all of us got taken care of by the guys from Carmichael Training Systems. They made sure we are sitting on our bikes, so that our bodies are efficient and we don’t risk unnecessary injuries. It’s real important to feel good on a bike, because that’s where you’ll spend a lot of the time during the year. As they had helped me out last year I didn’t have any big changes to make, which meant I didn’t need to worry about a new position or anything.

You’ve probably seen the team pictures. The kits looks stunning. Although you wouldn’t be able to tell if the photographer hadn’t done such an amazing job. Brian Hodes has been doing it for a long time and he still does races all over the world. The experience he has is just something out of this world. Thursday Brian arrived at the team house and followed us on the ride. The foggy ride pictures are from this day. We also took the dirty head shots just after the ride. It could have taken an hour, but it took us not even half of that time, because Brian just knows all the small details, which was nice, because we didn’t have to stand long in our dirty kit. Friday and Saturday we also got some photos taken. I have to say that I’ve never ever have seen someone work so quick and so high quality. I’m not talking about the speed/quality ratio, I’m just saying that speed and quality were top notch. See for yourself:

One of the best pictures (photo by Brian Hodes)

One of the best pictures (photo by Brian Hodes)

One thing we missed out on at camp was the trigger point massage session planned for Friday. Due to weather the guys from TP didn’t make it down to Greenville, but I still appreciate all the tools and info they have given us already. Hopefully one day, they’ll show us the secret moves only pros know about.

We finished off camp with a great team dinner. All team dinners were really good, restaurant quality thanks to Kate, who was working really hard to feed the hungry hungry hipp… I mean cyclists. Sunday morning people were already heading over to the airport, packing bikes etc, but the local guys we managed to do a nice little ride out to a coffee shop before heading back home. A really nice and relaxing way to start the day.

Oh, did I mention that we also trained every day? Must have slipped my mind. It wasn’t really the goal of the camp to train hard, because we just had so much stuff going on, but to tell you the truth we did a really good job that week. Several 5h+ rides and plenty of climbing. The legs definitely felt tired by the end of camp.

As everyone has gone back home now we’re doing some local racing on our own to spin the legs and prepare for the real races to come. It’s always fun and the main goal is not really winning, but you won’t ease up even a little if you have the chance to cross the line first.

The camera master himself

The camera master himself

I’ll be staying in Greenville till I head out to California for the Redlands Cycling Classic which starts on the 8th of April. That gives me plenty of time to work on my ITT skills and help George get back into shape. He said that after getting back from Aspen he’s feeling a lot stronger and that altitude has done him wonders. I’ll make sure we test his legs next week.

Hope you enjoyed,

T.s.

The crew 2 (photo by Brian Hodes)

The crew 2 (photo by Brian Hodes)

Atkal esmu ASV

Pagājis gandrīz mēnesis, kopš esmu atgriezies štatos, bet esmu paspējis padarīt ļoti daudz. Atkal sāku pamanīt uzjautrinošas lietas, par kurām biju piemirsis, vai kuras nebiju pamanījis pagājušo gadu. Piemēram, kā restorānus, veikalus, bankomātus un pat aptiekas, kurās tik jāpiebrauc ar auto pie lodziņa, lai tiktu apkalpots. Varbūt beidzot šis jāievieš Latvijā un vēl jāpapildina ar piebraucamu zobu ārsta biroju? Tas būtu kas jauns.

Komandas nometne. Laikapstākļi ASV pārsteidza ne tikai mani, bet arī vietējos. Nometnei vajadzēja sākties sestdien, tomēr vairāki braucēji iesprūda Dallasas lidostā, jo tur sniga sniegs. Jā, Dallasā, Teksasas štatā. Sniegs. Dīvaini. Džons Hornbeks viens no jauniņajiem tikai pirmdien vakarā ielidoja, ja atmiņa neviļ. Viņš palaida garām iespēju izbraukt ar kartingiem. Bija tiešām jautri. Visa komanda kopā ar apkalpi devāmies uz kartinga centru, lai pārbaudītu savas iemaņas. Pirmajā braucienā visi bija vēl piesardzīgi un īpaši uz rezultātiem neskatījās. Taču jau otrajā braucienā sāka visi spriest par labākajām trajektorijām, kā kurs kuru līkumu izbrauc utt. Savukārt fināla braucienos jau visi traucās pa trasi kā negudri, lai tikai uzstādītu labāku laiku. Robs Skvaiers uzstādīja labāko laiku, aiz sevis atstājot komandas tētuku(masieri) Brajenu.

George also thought he can take pictures

George also thought he can take pictures

Vēl viena ļoti patīkama nometnes daļa bija otrdienas pusdienas kopā ar “Hincapie Sportswear” darbiniekiem. Braucēji ne vienmēr zina, cik daudz cilvēki notur komandu virs ūdens. Tie nav tikai sporta direktori, mehāniķi, masieri un šoferi, bet arī grāmatveži, tirgotāji, sociālo mēdiju lietpratēji un citi. Katra uzvara, ko gūstam, ir arī daļa viņu. Man, protams, biežāk sanāk aizbraukt līdz birojam, apsveicināties ar visiem, pārmīt pāris vārdus, bet braucēji, kas nedzīvo Grīnvilā, šādu priekšrocību nesaņem. Viņiem nav iespēja pielikt seju un balsi tiem vārdiem aiz epastiem. Es tiešām jauki pavadīju laiku un ceru, ka arī biroja darbinieki man piekritīs. Pusdienas vēl patīkamākas padarīja tas, ka mēs ēdām viesnīcas “Domestique” restorānā.

Trešdien vakarā jau atkal atgriezāmies restorānā “17” uz vakariņām. Ja pusdienas bija tiešām gardas, tad vakariņas bija divtik labas. Ne jau tikai ēdiena ziņā, bet arī ar savu klātbūtni braucējus pagodināja daļa komandas sponsoru. Tieši šie cilvēki mūs nodrošina ar labāko ekipējumu, pārtiku, apkalpi un jebko citu, kas mums būtu nepieciešams, lai piedalītos augsta līmeņa sacensībās.

Pirmo divu dienu laikā mums uz velosipēdiem palīdzēja uzkāpt vīri no “Carmichael Training Systems”. Ne gluži uzkāpt, bet pareizi noregulēt beņķa augstumu, attālumu, stūres pozīciju un jebko citu, lai uzlabotu gan ērtību uz velosipēda, gan arī efektivitāti minoties. Ir ļoti nozīmīgi justies uz velo komfortabli, jo tomēr lielāko sezonas daļu tieši tur mēs pavadām. Jau pagājušo gadu viņi man bija palīdzējuši, tādēļ nekādas radikālas izmaiņas man nevajadzēja veikt un es varēju mierīgu prātu trenēties.

A great morning starts with some beet juice by VivaRaw

A great morning starts with some beet juice by VivaRaw

Iespējams, ka jau esat pamanījuši komandas fotogrāfijas. Formas izskatās lieliski. Tomēr to nevarētu tā vienkārši pateikt, ja fotogrāfam nebūtu izdevies tik profesionāls darbs.Brajens Hodes jau vairākus gadus ir nodarbojies ar velo sacensību bildēšanu profesionāli un vēl joprojām braukā pa pasauli ķerdams mirkļus. Viņa pieredze ir vienkārši neaprakstāma. Brajens ieradās ceturdien un jau uzreiz leca mašīnā, lai pavadītu mūs treniņā un paknipsētu pāris kadrus. No šīs dienas izdevās lieliski kadri ar biezo miglu un arī potreti ar nošmulētajiem ģīmjiem. Tas viss varēja ilg stundas, bet pašportreti mums prasīja tik pāris minūtes un mēs jau varējām skriet uz dušām un nestāvēt netīrās drēbēs. Sīkums, bet patīkami. Piektdien un sestdien fotogrāfēšanās turpinājās, jāsaka godīgi, ka nekad nebiju pieredzējis tik ātru un kvalitatīvu bilžu uzņemšanu. Šoreiz domāju nevis ātruma/kvalitātes attiecību, bet tīri ātrumu un tīri kvalitāti atsevišķi. Novērtē pats:

Viena lieta, kas man pietrūka nometnē bija “trigger point” pašmasāžas nodarbība, kas bija planota piektdien pēcpusdienā. Laikapstākļu dēļ vīri no “TP” nevarēja ierasties pie mums. Tomēr esmu īpaši pateicīgs viņiem par atbalstu, jo arī bez nodarbības materiāli, kuri mums ir jau iedoti diezgan izsmeļoši izstāsta labākos paņēmienus, lai sevi sagatavotu kārtējam treniņam. Cerams, ka kādu dienu izdosies viņus satikt un uzzināt kādus slepenos paņēmienus, par kuriem tikai profiņi zina.

Behind the scenes on the set

Behind the scenes on the set

Nometni noslēdzām ar brīnešķīgām komandas vakariņām. Īstenībā visas komandas vakariņas bija lieliskas, restorānu kvalitātes līmenī, pateicoties Keitai, kura smagi strādāja, lai pabarotu izsalkušos vilk… braucējus. Svētdien no rīta daži jau devās uz lidostu, citi jau pakoja riteņus, bet mēs, vietējie ciema iedzīvotāji, uzlecām vēlvienreiz uz riteņiem un izripinājām vieglu treniņu ar nelielu kafijas pauzi. Tāds patīkams veids kā uzsākt dienu.

Ā, vai es pieminēju, ka katru dienu mēs arī trenējāmies? Laikam piemirsu. Smagi treniņi nebija galvenais nometnes mērķis, jo mums bija daudz citu lietu darāmo darbu sarakstā, bet jāsaka godīgi, ka mums tāpat padevās kārtīga treniņu nedēļa. Ar vairākiem virs 5 stundu gariem treniņiem, pietiekoši daudz savāktiem vertikālajiem metriem. Kājas noteikti bija tīri tā neko sagurušas nometnes beigās.

Visi braucēji ir devušies mājās, tādēļ mēs esam uzsākuši iesildīties ar vietējām sacensībam, lai iegrieztu pedāļus un sagatavotos īstajām sacensībam, kas vēl nāks. Vienmēr ir jautri piedalīties arī šādos mačos, kur galvenais mērķis nav uzvarēt, bet kārtīgi patrenēties. Tomēr saku godīgi, ka neviens pedāļus nepārstās mīt, kad ieraudzīs finiša līniju turpat vien priekšā.

Pagaidām vēl padzīvošos pa Grīnvilu, līdz būs jādodas uz Kaliforniju, lai piedalītos “Redlands Cycling Classic”, kas sākas 8.aprīlī. Treniņi mājās man ļaus pieslīpēt savu sagatavošanos, pavadīt vairāk laika uz mana individuālā brauciena velosipēda. Protams, arī jāpieskata, lai Džordžs satrenējas. Viņš apgalvo, ka pēc atgriešanās no Aspen jūtas daudz spēcīgāks un ka augstkalne ir palīdzējusi. To mēs vēl redzēsim.

Check out the bikes in this one (photo by Brian Hodes)

Check out the bikes in this one (photo by Brian Hodes)

Uz atkalredzēšanos,

T.s.

Advertisements

One thought on “Back to the U.S. And A.

  1. Keep up the good work! Kā parasti, gaidīšu turpinājumu 🙂 sestdienas vakariņām ideāli piemērota lasāmviela!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s