Oh Canada…

The Rocky steps in Philly (photo by LaukuSuns)

The Rocky steps in Philly (photo by LaukuSuns)

Since my last blog I’ve managed to snag a 3rd place in Philadelphia and 2nd on GC in Beauce, this has bumped me to 3rd place in the America Tour UCI rankings. What does that mean? Nothing really. Just bragging rights I guess. And that’s not something you can brag about at a bar anyway.

It was nice racing in Philly. We stayed with Robins parents as last year, we made the race hard as last year, we had a good after party as last year, we got on the podium as last year, it was a bit of a deja vu. But it wasn’t the only deja vu that week…

Flying to Beauce we got real lucky. We had our bags checked in, boarding passes printed and our flight cancelled just 30 minutes before departure. Of course the line to change tickets was pretty long when we got there, but as I’ve been in these situations I didn’t hesitate and called the costumer service. Next flight to Quebec was on Wednesday. The race started on Wednesday. Huh. Not the best scenario. They did manage to fly us to Montreal on a flight that left only 30minutes after our original one. Although it was a 4h drive instead of an hour one when the agent told they had only 8 seats left and there were exactly 8 of us, I felt like we got super lucky.

Stage 1 of the race had been changed, on day 3 instead of just the 15km ITT, we had a 21km long one plus a criterrium in the afternoon. Stages 4 and 5 were pretty much unchanged. Even if there had been no changes made to the route the weather, the riders, the tactics would change the race, so when pinning on my #1 I knew it’d be a harder race to win then the year before even though I was in better form. Supposedly…

We wanted to make it hard from day 1, so we attacked plenty. But I did really feel that that #1 on my back was a bit of an indicator for others not to let me go. So in the end it came all down to a sprint where Dion got 3rd and Ty got 4th, so we kept the recent streak of podiums rolling.

Stage 2 was the traditional Megantic stage, but they had changed the finish a bit, so the climb was longer, but not as steep. Everyone said the 2nd part of the climb is real fast. It was not. That cost me.

We started out riding aggressive. A split of around 20 of us got away. We had 4 guys in the move. Other teams were not riding. And on rider in particular that would have benefited from the break was just cutting off the flow, so we got brought back after a while. Then a move with Robin and two other guys got away. Caja Rural really struggled to bring it back. In the end they did. We hit the climb. Me and Dion were in good positions. We did a few 1-2 attacks. Then with 3.5 to go I did a really strong attack and only Txurruca could follow me. We didn’t really help each other much. And as the 2nd part was harder then everyone was saying it was I was bit too far in the red going into it. He attacked me with 1km to go and dropped me. Another Caja Rural guy just pipped me on the line.

Casey "Magic" Magner. The guy behind every working bike (photo by LaukuSuns)

Casey “Magic” Magner. The guy behind every working bike (photo by LaukuSuns)

Still I was really happy, because I didn’t expect to get a top 3 finish on that mountain top. Plus the 2 bonus seconds I snagged along the road towards it helped me to be 2nd on GC heading into stage 3.

The 3rd day had been changed and a crit had been added. We drove the ITT course in the morning to see what to expect. I put on my 56 Osymetric chainring, warmed up, took some advice from the Latvian ITT machine Andzs and was ready for a hard TT with some wicked fast downhill sections.

During the effort I could see several riders on the course, so I timed myself to see how I compare to others. It was looking good. Not always “looking good” is good, so I was still surprised when I crossed the line and had the leaders jersey. I managed to put time into almost all the GC riders and finished 7th on the stage. I was more surprised then anyone else in the race as I wasn’t feeling great at all during the warm up.

Next up was the crit. 60Km on a 1.5km circuit. I would have to rely on my team and that made me super calm, because I knew they would keep me out of danger and I’d be able to start the next day in yellow. We let a group up the road and just controlled the main bunch. We could have easily brought the break back and at one point we were considering it, but then we realized there’s nothing for us to gain, only friends to lose. Caja Rural realized that we weren’t going to bring it back and started riding the front. The gap went out. They just didn’t know how to ride crits. It started raining a bit in the final laps and people started taking risks even for minor places. I knew I wouldn’t lose the race today, so I just kept it safe and rolled across the line wherever.

View on Saint Georges with Lewis (photo by LaukuSuns)

View on Saint Georges with Lewis (photo by LaukuSuns)

In 2014 we had defended the leaders jersey on stage 4, so we knew what to expect. Difference was this year I didn’t have such a big advantage and it was actually sunny. We still rode the front as we did last year and controlled every single move. The Caja Rural guys kept throwing punches, but every single time we could respond with no real worries. They kept attacking lap after lap and we kept them in check. In the end they brought back the break that had their guy in it and we hit the final climb all together. Dion managed to get 2nd and with the bonus seconds move into 2nd overall just behind me. So in the end we came on top yet again.

Final day was going to be hard. Was a really similar circuit to last year, but again the race was closer and there were different guys and people were more tired then before. We knew the final 3 laps would decide the race, so we tried controlling the break yet again. Unfortunately going into the final 2 laps we had the break a bit further then we would have liked and we had lost all our guys. Dion and myself started riding to bring it back. The situation was not ideal. We had almost brought them back, but I was pretty much cooked. Three guys got away from the group and on the final climb I attacked from the back, trying to bridge up, but I just didn’t have it. I was not strong enough. It was just a case of not having the legs. I could feel it coming already in the previous days. Of course we tried chasing over the top and the whole way to the finish and if not for a team with at least 3 guys just sitting on or attacking us we might have just gotten there. We didn’t. I lost. We lost.

Still I finished 2nd overall, Dion finished 3rd and got the sprint and the best young rider jersey. Not a bad race at all. After our massacre in 2014. it didn’t feel like a great result, but it still is. So I am really happy the way the team rode, we did all we could and in the end I just didn’t have it. Simple. Now(July) I’ve done a couple of other races since and the team has rested up and started preparing for Utah, so we have our next goals on the horizon and I bet we’ll come back smarter, stronger and better for the next days.

T.s.

Chillin' with a view after stage 4 TdB (photo by LaukuSuns)

Chillin’ with a view after stage 4 TdB (photo by LaukuSuns)

Kopš iepriekšējā raksta esmu paspējis kāpt uz pjedestāla Filadelfijā, izcīnīt otro vietu Tour de Beauce daudzdienā un tas man ir palīdzējis uzkāpt līdz 3.vietai Amerikas Tūres kopvērtējumā. Ko tas īsti nozīmē? Neko. Tikai iespēju palielīties. Tomēr pat bārā meitenes ar to neiespaidosi, jo neviens nesaprot kāda tam nozīme.

Bija patīkami braukt sacensības atkal Filadelfijā. Dzīvojām pie Robina vecākiem kā jau pagājušo gadu, braucām ar ļoti aktīvu taktiku, sarīkojām nelielu ballīti pēc finiša un arī kāpām uz tā paša goda pjedestāla pakāpiena kā gadu iepriekš. Likās nedaudz tāds “deža vu”. Tomēr tā nebija vienīgā reize nedēļā, kad piedzīvojām sajūtas no pagājušā gada.

Lidojot uz Kanādu mums tiešām paveicās. Mums jau bija somas nodotas, drošības kontrole izieta un lidojums atcelts vien 30 minūtes pirms izlidošanas. Protams, rinda uz jaunu biļešu izsniegšanu bija milzīga, tādēļ es ar savu lielisko lidostu pieredzi uzreiz zvanīju aviokompānijas klientu palīdzības tālrunim. Nākamais lidojums uz Kvebeku bija tikai trešdien. Sacnesības sākās trešdien. Hmm… Tas laikam neder. Tomēr mums izdevās tikt lidojumā uz Montreālu, kas izlidoja tikai 30 minūtes pēc mūsu plānotā reisa. Kaut arī no Montreālas bija jābrauc par 3 stundām iglāk, kad aģente man pateica, ka atlikušas vien 8 vietas un mēs bijām tieši 8 cilvēki, tiešām sajutos, ka mums ir paveicies ne pa jokam.

Pirmais posms bija mainīts, trešajā dienā 15km individuālā braucien vietā bija 21km garš brauciens un kritērijs vakarā. 4 un 5 diena nebija mainītas. Ja arī nebūtu izmainītas trases, tad braucēji, laikapstākļi, taktika būtu izmainījusi sacensības no iepriekšējā gada. Kad spraudu klāt pirmo numur uz sava krekla, zināju, ka ko tādu atkārtot būs ļoti grūti, lai arī visiem likās, ka esmu labākā formā kā iepriešējo gadu.

Gribējām jau no pirmās dienas padarīt sacensības grūtas, tādēļ atkal uzbrukām nepārtraukti. Tomēr varēju just, ka tas nr.1 uz mana krekla ir nedaudz kā marķeris pārējiem braucējiem, ka šo te prom tik viegli nedrīkst aizlaist. Beigu beigās uzvarētājs tika noteikts sprintā un Dions izcīnīja trešo, bet Taijs ceturto vietu, tādejādi turpinot mūsu iesākto pjedestālu sēriju.

#1 Doesn't happen too often

#1 Doesn’t happen too often

Otrais posms bija tradicionālā Megantic kalna posms, lai arī nedaudz ar pamainītu finišu. Visi teica, ka kalna otrā daļa nav tik stāva, tik gara un būs vieglāka. Visi kļūdījās. Dotā informācija man atspēlējās slikti. Sākumā sacensības bija ļoti aktīvas, vienu brīdi bija izveidojies 1 minūtes atrāviens ar 20 cilvēkiem. Mēs bijām četratā, tomēr citas komandas vispār nevēlējās strādāt, tādejādi nedodot atrāvienam nekādu iespēju izdzīvot. Robinam kopā ar vēl diviem braucējiem izdevās izveidot jaunu atrāvienu un lai arī viņi bija tikai trijatā Caja Rural nācās ļoti pamatīgi pasvīst, lai viņus noķertu. Nonācām pie finiša kalna. Es un Dions bijām labā pozīcijā. Mēģinājām katrs pa pāris uzbrukumiem. Līdz es no pašas grupas aizmugures paātrinājos tā, ka tikai viens braucējs spēja man sekot. Īpaši labi mēs gan nesastrādājamies. Biju nedaudz pārtērējis spēkus otrā kalna daļai un Čuruka šo izmantoja, lai kilometru no finiša aizbrauktu projām. Viens no viņa komandas biedriem tikmēr bija izildojis cauri galvenajai grupai un uz pašas līnijas mani par riepas tiesu apdzina.

Tomēr es biju patīkami pārsteigts, ka varēju finišēt uz pjedestāla. Arī tas 2 sekunžu bonuss, ko paspēju dabūt distances vidū mani pacēla uz otro vietu kopvērtējumā.

Trešā diena bija izmainīta. ITT trasi nebijām redzējuši, tādēļ no rīta ar mašīnu izbraucām. Pēc apskates, paprasīju, lai man uz velo uzliek 56 “Osymetric” zobratu. Iesildījos, ieklausījos Andža viedajos vārdos un biju gatavs super ātrajam braucienam.

Trasē varēja redzēt daudzus citus braucējus, tādēļ varēju aptuveni nojaust kā man sokās attiecība pret citiem braucējiem. Izskatījās, ka iet labi. Tomēr ne vienmēr “izskatīšanās” pārvēršas rezultātā. Tomēr man izdevās uzrādīt 7.labāko laiku, kas man arī deva dzeltenu līdera kreklu kopvērtējumā. Atkal sevi pārsteidzu, jo iesildoties galīgi nelikās, ka spēšu uzrādīt cienīgu rezultātu.

Nākamais bija jāpievar kritērijs. 1.5km garš aplis. Biju pārliecināts, ka varēšu paļauties uz komandu, tādēļ nebiju ne sekundi satraucies. Pēc pirmajiem apļiem aizlaidām atrāvienu, kurš nebija bīstams. Turējām viņus ap 40 sekunžu atālumā. Vienu brīdi apsvērām iespēju noķert, lai cīnītos par uzvaru posmā, tomēr sapratām, ka labāk pataupīt spēkus nākamajām dienām. Caja Rural komanda saprata, ka mēs neķersim un organizēja savu vilcienu. Tomēr atrāviena pārsvars pat sāka palielināties. Pēdējos apļos vēl sāka līt, tādēļ es bez liekiem riskiem finišēju grupā, kamēr bija pāris braucēji, kas pat par 20.pozīciju bija gatavi pamēģināt cik mīksts ir asfalts.

2014.gadā mums jau bija 4.posmā jāsargā līdera krekls, tādēļ zinājām, ko sagaidīt. Atšķirība bija tāda, ka man nebija tik liels pārsvars pār otro vietu un ārā spīdēja lieliska saulīte. Kā iepriekš turējāmies visi grupas priekšā, visu kontrolējām. Caja Rural komanda mēģināja uzbrukt katru apli, tomēr katru reizi mēs varējām atbildēt. Beigās viņi paši noķēra atrāvienu, kurā bija viņu braucējs. Sākoties pēdējam kalnam visi bijām kopā, Dions izcīnīja 2.vietu posmā, kas viņam arī ļāva pakāpties uz 2.vietu kopvērtējumā. Atkal bijām pabeiguši dienu labāk kā iesākām.

Pienāca pēdējā diena. Zinājām, ka būs smagi. Līdzīgu apli jau braucām gadu iepriekš, tomēr šoreiz konkurence bija spēcīgāka un kopvērtējums ciešāks. Pēdējos trijos apļos tikai izšķirtos, kas notiks kopvērtējumā. Diemžēl, sākoties pēdējiem diviem apļiem bijām aizlaiduši atrāvienu par tālu un mums bija palicis par maz komandas biedru, tādēļ pašam kopā ar Dionu nācās ķert atrāvienu. Patērējām daudz spēka. Trīs braucējiem atkal izdevās atrauties pirms pēdējā apļa. Pēdējajā kalnā, uzbrūkot no aizmugures, centos pārcelties pie atrāviena. Neviens man sākumā nespēja sekot. Tomēr pats nespēju viņus noķert. Man vienkārši nebija spēka. Jau iepriekšējās dienās jutu, ka nogurums krājās. Protams, centāmies noķert trijnieku arī līdz pašam finišam, bet neizdevās. Mēs zaudējām. Es zaudēju.

Galu galā otrā un trešā vieta kopvērtējumā, sprintera un jaunākā krekls neliecina par sliktām sacensībām. Tikai pēc 2014.gada likās, kad vienkārši noslaucījām visus, likās, ka spēsim to izdarīt atkal. Esmu tiešām priecīgs par rezultātu, kā komanda brauca. Darījām visu, kas bija mūsu spēkos, bet beigās man pašam pietrūka jaudas. Ļoti vienkārši. Tagad(Jūlijā) esmu jau aizvadījis vēl pāris sacensības, kamēr komanda ir nedaudz atpūtusies un jau sāk gatavoties Jūtas daudzdienai tā, ka nākamie mērķi jau ir nosprausti un zinu, ka nākamo reizi būsim spēcīgāki, gudrāki un labāki.

T.s.

A quick glimpse at Baku

A quick glimpse at Baku

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s