The cycle begins again

img_5498

Some Christmas views from London

Cyclists aren’t really humans. Not for most of the year at least. Most of us are so focused on diet, training and competing that we forget how to human. We say we go back to “normal” when we hit offseason, do nothing, most go out drinking and just sitting around the house. I don’t think that’s normal life though, but what do I know I’m fortunate enough not to work a nine to five office job. In this sport I need every advantage I can get and if that’s lying on the couch after my 5h ride and not doing anything else for the rest of the day to have more energy for another 5h ride tomorrow, then that’s what I’ll do. I do enjoy the aspect of riding alone, racing against myself in training, pushing my body a bit further. At the same time I probably wouldn’t be able to do it all year around.

 

This is the time of the year when most cyclists can be and are more relaxed. From October till December everyone is mostly on their own. Yes, there are training camps, but usually not for more then 2 weeks, so you still get plenty of time to not look at your suitcase. For me this is the time when I am more human. I go for walks after my rides, go out for dinner, go to Uni, go for a run and see friends more so then during the year. At the same time, I’ve always thought this is the time of the year when hard work really counts and I’m always focused on doing every single training session to my best ability. During this period not only socially I’m being human, but also physically trying to be a functional being. I gain back some arm muscle, I go ice skating, I go swimming, I hit the gym plenty. You’ve got to remember that cycling is very easy on your bones and joints, as long as you keep the rubber side down that is. So going for a run, hike or lifting some weights is a great way to build bone density, move some rusty joints and leave that frame of a frog legged human.

img_5419

People seem to like the booties and the saddle bag

I’ve talked to people about what kind of training I’ve been doing recently and I always come back to the notion of “you’ve got to be human first”. So in order to be human I’ve mentioned I do gym, swimming, runs and hiking. Last year I did a bunch of roller skiing as there wasn’t much snow back home. This year I’m spending my preparation phase in Boulder, Colorado. I’ve done plenty of mtb rides, done plenty of runs, spent more hours then usual with a lot of weight on my shoulders, so that when next year the team puts different kind of weight on my shoulders I can pay back their confidence in me.

 

So I’ll keep focusing while being relaxed, that is until January 2nd. Unless that’s a Monday. Then January 3rd. And I’d suggest you do the same. Take a break and keep your mind and body healthy.

Cheers,

T.S.

 

P.S. Wrote this a while ago and for some reason forgot about it on my laptop, so now I’ll add some the New Years resolutions I’ve made and feel free to take some ideas from them:

  1. Remember peoples names more.

  2. Finish the third semester and get through 50% of the 4th

  3. Finish a grand tour

  4. Support Abby no matter what she does

  5. Learn spanish

  6. Sign a WT contract

  7. Contribute to a WT win

  8. Do a MTB race

  9. Do an adventure race

  10. Meditate

  11. Eat dinner out once a month with friends

  12. Call people more, cause we’ve started to text too much

 

img_5287

 

Profesionāli riteņbraucēji nav īsti cilvēki. Vismaz ne lielāko tiesu gada. Pārsvarā mēs visi esam tik ieciklējušies uz saviem treniņiem, diētām un sacensībām, mēs piemirstam kā cilvēkot. Bieži dzirdam, ka starpsezonā atgriežamies pie “normāla” dzīves stāvokļa, atpūšamies, iedzer kādu glāzi vīna, pāris negulētas naktis un citas aktivitātes. Tomēr es to īsti nenosauktu par “normālu” dzīvi, jo uz darbu mums īsti nav jāiet. Esmu ļoti pateicīgs, ka man nav jāiet uz darbu. Riteņbraukšanā man nepieciešama katra mazākā iespēja iegūt pārsvaru pār konkurentiem un, ja tas nozīmē pēc piecu stundu treniņa sēdēt uz dīvāna, lai nākamajā dienā varētu atkal nobraukt piecas stundas, tad tas arī būs tas, ko es darīšu. Man patīk trenēties vienam un censties pārspēt savus iepriekšējos laikus kalnos. Tajā pašā laikā es to nevarētu darīt visu cauru gadu.

Šajā gada posmā riteņbraucēji tiešām daudz vairāk atpūšas. No oktobra līdz decembrim lielākoties pavadam prom no komandas paši uz savu galvu. Protams, ir pāris nometnes, bet ne īpaši garas un ne īpaši bieži, tātad pietiekoši daudz laika aizmirst kā izskatās koferis. Savukārt es šajā laika posmā tiešām cenšos izlikties par normālu cilvēku. Pēc treniņiem izeju pastaigāties, eju vakariņās kopā ar draugiem biežāk, apciemoju akadēmiju, izeju paskriet un satieku sen nesatiktus paziņas un draugus. Tajā pašā laikā vienmēr esmu uzskatījis, ka ziemas sagatavošanās periods ir ļoti nozīmīgs, tādēļ visos treniņos vēl joprojām cenšos izspiest no sevis maksimumu. Ne tikai sociāli cenšos līdzināties cilvēkiem, bet arī fiziski. Uzaudzēju nedaudz muskuļus arī uz rokām, izeju paslidot, paslēpot, papeldēt, eju uz trenežieru zāli un arī aizeju paskriet. Jāatcerās, ka riteņbraukšana ir diezgan viegla uz locītavām un kauliem, tas ir, ja nav sadursmes ar pelēko draugu. Tieši skriešana, pārgājieni un trenežieru zāle ir ļoti laba kaulu stiprumam un locītavu stabilitātei.

img_5340

Vairākkārt nācies atbildēt uz jautājumu, kādus treniņus tieši aizvadu šajā periodā un vienmēr nonāku pie secinājuma, ka vispirms sportistiem ir jābūt arī cilvēkiem. Kā jau minēju es eju paskriet, eju pacilāt svarus un eju pārgājienos. Pagājušo gadu es vairāk kā mēnesi trenējos arī uz roller slēpēm, jo Latvijā vienkārši nebija sniega. Šogad daudz laika pavadīju Boulder, Kolorādo, tādēļ diezgan bieži izbraucu ar kalnu velosipēdu un arī šogad vairāk laika esmu sācis pavadīt trenežieros ar svariem uz pleciem, lai šogad, kad komanda uzliks spiedienu uz mana ķermenīša, es to varētu izturēt.

Tātad turpināšu atpūsties, kamēr kārtīgi trenējos, līdz 2.janvārim. Vienīgi, ja tā nav pirmdiena, tad līdz trešajam janvārim. Ieteiktu arī visiem pārējiem nedaudz atslābt un izbaudīt ziemas priekus. Ievelkam dziļu elpu un uzturam možu garu un asu prātu.

T.s.

P.S. Rakstu jau biju uzrakstījis pirms vairāk kā mēneša, tomēr kaut kā man tas bija pazudis datora mudžeklī. Šī iemesla dēļ nolēmu pievienot pāris no savām jaunā gada apņemšanās rindām, lai arī cietiem dotu iespēju pasmelties idejas:

  1. Neaizmirst cilvēku vārdus

  2. Pabeigt akadēmijas trešo semestri un vismaz pusi no ceturtāt

  3. Finišēt kādā no lielajām tūrēm

  4. Atbalstīt Abby

  5. Iemācīties Spāņu valodu

  6. Parakstīt WT kontraktu

  7. Piedalīties WT uzvarā

  8. Piedalīties kalnu divriteņu sacensībās

  9. Piedalīties arī kādā no Latvijas piedzīvojumu sacensībām.

  10. Meditēt

  11. Iziet ārā vismaz reizi mēnesī un pavakariņot ar draugiem

  12. Biežāk sazvanīties, īsziņu rakstīšanas vietā

 

toms-skujins-2

Like the new colours?

Advertisements

6 thoughts on “The cycle begins again

  1. Great article! Loved it! Seems like You have gained a bit of mindfulness too. 🙂

    As for Resolutions, I can suggest:

    #5 Duolingo App as a fun and interactive way to lear new language.

    #9 xRace, RAID !?

    #10 A 10 minute audio version for 6 phase meditation: https://youtu.be/hTMqLDT5DpI

  2. Foršs rakstiņš, paldies! Bet es gribu zināt parakstus divām apakšējām bildēm, kurām tādu nav! Pirmkārt, kas tie par saldumiem un kūkām? 🙂 un otrkārt, no kurienes tas foršais skats?

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s